Avīzē „Diena” (25.maijā) izlasīju, ka veselības apdrošinātāji sākuši uztraukties, jo viņiem, lūk, zaudējumus radot „polišu intensīvā izmantošana”. Kamēr veselības apdrošināšana nesa miljonos mērāmu peļņu, polišu izmantošana neuztrauca. Tikko „neapzinīgie” pacienti, kas netur polisi rakstāmgalda atvilktnē, bet iet pie ārstiem, „rada” zaudējumus visādām BTA, viņi jāierobežo. Kas tā par cūcību, ka man aizliedz izmantot veselības apdrošināšanas polisi, kad man tā tiešām nepieciešama?

 Varu teikt tikai vienu, ka tik „glupus” apgalvojumus sen nebiju dzirdējis – kā apdrošinātājiem pietiek drosmes un godprātības klientam pateikt to, ka viņš pārāk daudz izmanto medicīnas pakalpojumus?

Esmu strādājošs students, kura darba devējs apzinīgi savus darbiniekus ir apdrošinājis. Reiz manai kolēģei radās aizdomas par nieru darbības traucējumiem, tāpēc viņa pierakstījās vizītē pie ārsta, lai pakonsultētos. Ārsts teica, ka nekā nopietna nav, taču pašsajūta nebija nekāda labā. Vārdu sakot, kolēģe panāca, ka tika nosūtīta uz analīžu veikšanu. Tālākais – tas šajā gadījumā nav svarīgi, taču apdrošinātājam gan nevajadzētu uztraukties – galu galā pacientam ir tiesības pārliecināties, ka viss ir kārtībā vai kā šajā gadījumā, ka nav vis.

Ja pacientam rodas aizdomas par kādu slimību, veselības traucējumu vai viņš jūtas sāpes kādā no ķermeņa daļām, vai vienkārši ir slikta pašsajūta, viņam ir tiesības griezties kādā no medicīnas iestādēm un saņemt pakalpojumu – ārsts var veikts izmeklēšanu, uzstādīt diagnozi un nepieciešamības gadījumā uzrakstīt nosūtījumu uz kādiem citiem, bet vajadzīgiem izmeklējumiem, lai precīzi noteiktu pacienta veselības stāvokli. Šādā gadījumā apdrošinātājiem nevajadzēt meklēt adatu siena kaudzē – ja reiz darba devējs ir apdrošinājis savu darbinieku, attiecīgi apdrošinātājam vajag ar to rēķināties – nevar jau visu laiku dzīvot uz kāda cita rēķina. Turklāt šādi apdrošinātāju pārmetumi kultivē bezatbildību pret veselību – kas tur slikts, ja cilvēks vēlas pārbaudīt un būt drošs par savu veselību?!

Otrkārt, ja pacientam rodas aizdomas, ka ārsts nepamatoti sūta uz vairākām izmeklēšanām utt., viņam ir visas tiesības to izteikt skaļi, tādējādi   velti netērējot savai polisei limitu – ja nu kādreiz patiešām rodas kāda akūta slimība, bet veselības apdrošināšanas polises limits ir izsmelts?! Ārsti, kas grib veikt liekas izmeklēšanas, ir pacienta nevis apdrošinātāju problēma, kam nav tiesības noteikt, kā pacientam rīkoties un, kad iet pie ārsta, cik daudz no noteiktā limita izmantot, bet cik atstāt apdrošinātāju peļņai. Galu galā par polisi ir taču samaksāts.

Vēlreiz vēlos uzsvērt to, ka katrai polisei ir savs limits, ko lielākoties apzinās arī pacients, pārsniedzot šo limitu, cietīs pats pacients, jo viņam būs jāpiemaksā. Turklāt, nekur nav rakstīts, ka polise ir tikai akūtām kaitēm, polise paredz ambulatoriskos pakalpojumus un, ja pacients rūpējas par sevi, tad kāpēc neizmantot to, kas klientam pienākas?!

Tāpēc ieklausieties sava apdrošinātāja un ārsta teiktajā, paturiet to prātā un nākamajā reizē bumbiņa būs Jūsu pusē..